
Nu ko gan es varu teikt!
Manuprāt, attēlos jau viss ir redzams kā paiet mans rudens brīvlaiks.
Tātad iespējams, ka uzrakstīšu šeit, kas pa šīm dienām ir noticis, bet protams tas tikai būs tā īsumā.
Sākšu ar to, ka savā brīvlaikā es vnk nogulēju divus (pirts) pasācienus, tas jau itkā nemaz nav normāli, bet tomēr laikam saprotami, jo kkā nauda nenesas uz tērēšanu. Tā visa nauda jau aiziet par žetonvakaru, jo par klāto galdu 2.50, par mūziku ir 1.50 un tad vē ir fotogrāfs pa 2.-
tas jau protams neliekas daudz, bet vēl jau aizgāja par to pašu kleitu un kurpēm daudz nauda, vēl man ir jānopērk zeķubikses, kuras esmu taka jau noskatījusi tik ceru, ka nebūs jau izpirktas. Un galvenais, ka 15ls aizgāja par pašu žetonu. Lūk kā manu vecāku nauda plūst. :D
Tālāk ko varu pastāstīt... hmmm nu kkad pat vairs neatceros kad pabiju Talsos. Biju pie radiem, protams, atkal ēdu (kūkas un bulkas). Bija forši, jo Talsos nemaz nelija, bet kad tuvojāmies jau atkal Kuldīgai sāka līt.
Vēl kas man tgd ir svarīgi, tā ir mana giča. Es atzīstos, ka pilnībā neko nemāku, bet katru vakaru mājās situ pa viņu un māku jau dažus akordus, ceru, ka pareizi viņus situ. :D
Tgd itkā pirmā dziesma, ko mēģinu nospēlēt ir "seši mazi bundzenieki", jā man patīk bundzenieki, bet nē es tpc neizvēlējos to dziesmu, man vnk stāstija, ka tā esot viegla, ja tikai sāk mācīties spēlēt giču. Akordus kkā māku, bet nemāku vēl pārlekt no viena uz otru.
Un man tgd ļoti mīļa un pat pielipusi ir Tom Dice dziesma Me and my guitar
Nu labi eju tālāk, ak dies nevar tak aizmirst par sabotieri, tgd tā ir ļoti īpaša lietiņa manā dzīvē. Domāju, ka tā spēle būs neinteresanta, bet nē viņai tomēr ir savs knifiņš. Dacītes istaba ir ļoti laba vieta kurā var spēlēt, ēst un protams dzert alu, kā gan bez tā. Tgd ceru, ka mums pievienos arī Solvita un viņa būs viena no sabotieru atkarīgajām!
Tātad īstenībā brīvlaiks tulīņ ir jau pagājis un man ir vēl ļoti daudz mājasdarbu, kurus man ir slinkums pildīt, ceru, ka tāda es nebūšu vienīgā.
Šodiena bij interesanta. Vazājos ar Agneses pa Kuldīgas ielām. Bijām aizgājušas pat līdz Zabim un es kavējos atmiņās par futbolu. Traki bija tas, ka ļoti lija, man botas bij slapjas un sajūtas bij briesmīgas (tā itkā tu staigātu pa slapjām švammēm). Bet bija arī vismaz daži ekšeni. (Agnese redzēja kameni un viņai ir ļoti piemīlīgs lietussargs ;D)
Pulkstens rāda jau 23:23 un tuvojas jau 5diena. Tas ir labi, jo vismaz tuvāk jau Zabim. Zabī būs trakuļu dejas. Man patika tas, ka visu laiku Zabis bij pa 1ls bet tgd ir jau 1.5ls :D nu nekas es tik un tā iešu un pirms tam vēl kkas būs jāpaspēj izdarīt, bet par to te tgd nestāstīšu.
Vispār man ir liels prieks, ka nebija skola.
Un tgd es saku visu gaišu un iespējs gaidīt jaunu blogu, kkad 7dien, kurā būs aprakstītu notikumi Zabī.
;D


Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru