Es tiešām nesaprotu kāpēc ir tā! Atceros kā pirms diviem gadiem pirmo reizi izdzirdēju tos trīs maģiskos vārdus un pārbijos tik ļoti, ka sastrādāju muļķības un liku ciest labam cilvēkam. Tie trīs vārdi apgrieza visu manu domāšanu un vienīgais kas man bija prātā ir būt BRĪVAI. Es sāku izturēties ļoti slikti, neteicu kur eju un ar ko eju, es tikai gribēju izbaudīt to sajūtu kad tev ir 17! Biju ļauna un tagad to ļoti labi apzinos!
Es nesaprotu kas ir mainījies, kāpēc tagad izdzirdot TOS TRĪS VĀRDUS es jūtos labi!? Kāpēc tagad man prātā nav tas kas bija pirms diviem gadiem!? Kāpēc tagad es nevaru sagaidīt to brīdi kad atkal dzirdēšu tos vārdus!?
Vai tas, ka man ir 19 maina visu!?
Laikam, ka esmu palikusi nopietnāka un prātā vairs nav tās muļķības kas bija 17 gados, bet tomēr nesaprotu kāpēc ir tā!
Agrāk mīlestībai vispār neticēju, domāju, ka cilvēki saiet kopā vienkārši, lai nebūtu garlaicīgi, lai būtu kāds kurš uzklausa un vēlāk, lai radītu pēcnācējus kas turpinātu šo dzīves ķēdi!
Tagad man viss liekas skaistāk un rožaināk, brīžiem jūtos kā tajos meksikāņu seriālos, kurus agrāk skatījos kopā ar omi. Tagad gribas visu dienu gulēt uz dīvāna, cieši kopā apķerties un skatīties basketbolu (jo tas ir tas kas viņam patīk).
Tagad es saprotu ko nozīmē mīlestība! Es esmu ĻOTI priecīga un LAIMĪGA, bet vienīgi tagad arī saprotu to cik agrāk es biju slikta un saprotu, ka esmu sāpinājusi cilvēku kurš to nemaz nebija pelnijis! Tas pagaidām man ir uz sirds... ceru, ka uzrakstot šo nedaudz atbrīvošos no vainas sajūtas, kas mani baksta!
Atvainojos jau Agnesei par to, ka šeit ir sarakstītas MĪKSTAS lietas, bet laikam jau, ka arī esmu palikusi nedaudz mīksta. ;D
Tas tā, ja viņa vispār lasīs, jo izskatās, ka blogu vispār vairs neviens nelieto... kas ir nedaudz skumji!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru