es vairs neko nesaprotu un nekam netieku līdzi! nekāda brīvā laika! dienas paiet nemanot! 
cik maz vairs ir palicis, 36 dienas un klāt jau ir Ziemassvētki un tikai nedaudz arī līdz Jaunajam gadam. nesaprotu kāpēc laiks ir sācis tik ātri skriet! 

man pēc dažām nedēļām jau ir jānodod savs kursa darbs, bet neesmu pat vēl tikusi līdz darba metodikai un rezultātu analīzei, neesmu pat vēl izdomājusi anketas un intervijas jautājumus, nezinu vēl kuras firmas aptaujāšu!
vakar par to vēl tik daudz nedomāju, bet šodien kad atvēru savu kursa darbu sapratu, ka tur tik pat kā nekas nav vēl uzrakstīts, no 40 lapām kas man ir vajadzīgas ir tikai 8 lapas. nezinu vai paspēšu, nezinu vai būs labs, bet centīšos cik vien varēšu.

šonedēļ nedaudz atpūtos no visām mācībām. 4dien atbraucu uz Kuldīgu ar busu, nedaudz pietrūka un būtu nokavējusi savu autobusu, jo Ķekavā mikriņš aizkavējās, bet tomēr paspēju. domāju, ka būs pats garlaicīgākais ceļš kāds vien ir iespējam, jo aizmirsu austiņas mājās (palika citā somā) un nebūtu ar ko klausīties mūziku, bet paveicās ar to, ka arī Agnese sadomāja atbraukt uz Kuldīgu. tā nu mēs apsēdāmies pašā aizmugurē un es sāku uzzināt nedaudz vairāk par saviem vecajiem, labajiem klases biedriem, par to kur viņi ir un ko dara.
5dien bija pastaiga pa Kuldīgu pēc melnā prinča, kuru ar gardu muti noēdām pie Bīna filmas. 6dien Oskaram bija jātiesā sacensības un tāpēc es paņēmu brīvdienu un paaicināju arī Agnesi un Dacīti uz manēžu, lai varētu paskatīties un parunāties. bija diezgan garlaicīgas sacensības un man īsti ar dūšu nebija labi. meitenes izdomāja, ka grib ēst un aiznesās uz stenderi, bet es paliku un palīdzēju Oskaram ar foto finišu. 
un 7dien, 18. novembrī Latvijas valsts svētkos jau tapa ieraksts, ka bijām aizgājuši skatīties svecīšu ceļu.
nu ir 1diena un jāgatavojas braukt atpakaļ uz Rīgu, ļoti negribas, bet tāds ir pienākums. rīt pirmās divas lekcijas ir "grāmatvedība", kur bija mājas darbs, kas nav vēl izpildīts un "lietišķā latviešu valoda", kur būtu jābūt gatavai esejai, bet vēl nav!
jā, es atzīstu to, ka neesmu gatava rīt doties uz skolu.
es gribētu vēl dažas brīvdienas, vēl dažas dienas ko pavadīt Kuldīgā un gribu priecāties, priecāties kā mazs bērns, kurš ticis pie lielas konfektes.

pietiks rakstīt te, jo jāsāk rakstīt kursa darbs.
paldies visiem, kas ar mani kopā pavadīja šīs jaukās brīvdienas. 
:)