Kristiāna atkal prot pati sev sabojāt dienu. Nesaprotu kā gan viņai tas izdodas!? Viņai it kā šodien vajadzētu priecāties un vajadzētu būt lepnai par sevi, bet viņa ir dusmīga un pati sev ik pa brīdim uzpukst...
Šodien tomēr ir izdarīts tik daudz. Tik tiešām DAUDZ. Lietvedībā tika pabeigs pēdējais praktiskais darbs, kur bija jāuzraksta 16 sarakstes dokumenti, tika pārlabots referāts, kurš neatbilda koledžas prasībām, tika uzrakstīts domraksts par "Mūsdienu cilvēka laime - makā vai dvēselē" un tika izlabota prezentācija, kura nebija pareiza tikai tāpēc, ka lektore šo otrdien paziņoja, ka viņa grib un sagaida pavisam ko citu no mums! (Par viņu šeit vispār varētu izlamāties, bet nebūtu labi šeit rakstīt rupjas un nejaukas lietas.)
Kā arī kursa darbs atkal pakustējās...
Bet Kristiānai ar to nav gana, viņa grib, lai viņai viss būtu izpildīts un gatavas, viņa grib labas atzīmes, viņa grib tikai to, lai vismaz kāds ar viņu lepotos, jo viņa pati nespēj lepoties ar sevi! Katru dienu kaut kur iekšā sevī ir tā nepatīkamā sajūta... tu itkā esi izpildījis to darbu, esi jau nosūtījis, bet tev pēkšņi pašam liekas, ka ar to nepietiek, ka tu varēji labāk, kāpēc gan tu nepacenties vairāk!? Un tā katru reizi!
Ai saņemies taču Kristiāna!
Tev vismaz brīvdienas bija labas un interesantas...
Jā brīvdienas... ko tik es neatdotu, lai tagad būtu brīvdienas... siltas brīvdienas... brīvdienas kaut kur citur izņemot Latviju!
Brīvdienas, kuras varētu pavadīt guļot kaut kur pludmalē.
Tur būtu neizsakāmi silti, ne karsti, bet silti. Vēl tur būtu siltas un ļoti smalkas smiltis, kuras nebūtu piekakātas un sacūkotas tā kā Latvijas peldvietās, kur staigājoties ar plikām pēdiņām tev pēkšņi vienā pēdiņā uzrodas stikls, ūdens būtu patīkami atsvaidzinošs un tīrs, pāris garšīgu saldējuma kokteiļu un miers no ikdienas dzīves, mācībām, problēmām, uztraukuma.
Bet tas diemžēl ir tikai sapnis, jo ja tu neesi miljonārs tev uz kaut ko tik patīkamu necerēt. Vai nu samierinies ar laika apstākļiem tādiem kādi viņi ir... vai vienkārši neej ārā un sēdi savā siltajā istabā.
Un vēl tas ir neiespējami, jo ir pēdējā nedēļa un tad sākas sesija un Kristiānai ir nedaudz bail.
Bet ko tur...
Bet ko tur...
MĀCIES KRISTIĀNA! MĀCIES!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru