Vakar vakarā pēc lekcijām devos uz Iecavu. Sen nebiju tur bijusi un Robītis nokoda man pirkstu! Palikām tur pa nakti, sagaidījām brokastis un no rīta braucām uz Kuldīgu. Visu ceļu nogulēju un nospied klēpi Osītim. Man bija labi, es nesūdzējos.
Esmu veiksmīgi pēc ilgā laika nokļuvusi Kuldīgā un mācos. Visu dienu centos tikt galā ar Emocionāli ekspresīvajiem nokrāsu tipiem. Neveiksmīgi! Kā arī visu dienu mani šeit cenšas nobarot.
Bet tas nemaz nav tas par ko šis ieraksts būs. Šeit vajadzētu uzrakstīt par manu pirmo piedzīvojumu uz kuģa.
Viss sākās ar ceturtdienas vakaru. Es, Osītis un mans brālis... devāmies no Ķekavas uz Rīgu. Ar smagām somām, kuras bija pilnas ar pārtiku, skrējām uz ostu. Bija grūti, bija smagi, bet veiksmīgi uz kuģa un veiksmīgi kajītē atstājām visu smago!
Kad visu bijām apskatījuši un sakārtojuši devāmies uz klāja, lai redzētu kā kuģis izbrauc no Rīgas.
Sabildējām daudz smieklīgu un arī mīļu bilžu.
Diezgan ilgi pavadījām uz kuģa klāja, pamatīgi pārsalām, bet bijām tik priecīgi, ka aukstums nelikās nemaz tik svarīgs.
Kad saule bija norietējusi devāmies kārtīgāk iepazīties ar kuģa iekšpusi. Puiši, protams, ka gribēja iedzert, devāmies uz kuģa bodi, lai iepirktu ko jauku un garšīgu. Nezinu kas un nezinu kā, bet viņi bija novienojušies par Rīgas upeņu balzāma iegādi. Vislielākā problēma bija tā, ka līdzi bijām paņēmuši tikai divas pudeles minerālūdens, bet tas kā uzdzeramais labi neizklausās. Viss būtu ļoti labi, ja uz kuģa veikala nepārdotu tikai mazās kolas, fantas un sprite bundžas par 1,05 Ls gabalā. Tad nezinu kas un nezinu kā, bet beigās sanāca, ka puiši nopirka iepakojumu ar angry bird limonādes bundžiņām.
Nevienam negaršoja.
Tā nu viņi abi dzēra un dzēra līdz brālim pietika. Mēs abi palikušie gan turpinājām izklaidēties un devāmies atkal uz klāja. Bija nepatīkams vējš, gandrīz visās bildēs man ir izpūruši mati, tad Osītis atrada nostūri, kur ir aizvējš un iznākums bildēm bija daudz labāks.
Bučoties uz kuģa ir forši.
Rīts visiem bija ļoti smags, nebija kārtīgi gulēts, kādam vēl sāpēja galva un bija slikti, bet tomēr no kuģa nokāpām. Pirms piestāšanas un nokāpšanas paspējām vēl uzkāpt uz klāja apskatīt mājiņas uz saliņām.
No sākuma bija ļoti daudz mājiņas uz saliņām, bet vēlāk jau uz kalniem.
Līdz Stokholmas centram bija garš, ilgs un vienveidīgs ceļš, es pat teiktu, ka arī nedaudz drūms. Toties Stokholmas centrs, mazās un šaurās ieliņas, daudzie riteņi un lielās celtnes man ļoti patika. Mums protams maršruts jau bija izplānots un galvenais nebija vienkārši apstaigāt un apskatīt celtnes, bet mūsu mērķis bija atrast pēc iespējas vairāk slēpņus.
Kopā atradām 12 slēpņus un nostaigājām ap 20 km.
Mums ļoti patīk skatīties kamerā! :)
Beiguši lielo pastaigu devāmies atpakaļ uz kuģa, lai nenokavētu braucienu mājup. Bijām pārsaluši, nu vismaz es! It kā ārā nebija tik lieli mīnusi, bet vējš tomēr bija nepatīkams un sapūta mani pamatīgi. Ilgu laiciņu seja bija sarkana. Vakaru turpinājām ar jautriem pasākumiem uz kuģa, skatījāmies koncertu, redzējām kā dejo, bija arī Disko deju konkurss un loterija, tiešām bija interesanti. Tad vēl pamanījāmies spēlēt kārtis, bez tā jau vairs nemaz nevar iztikt.
Lūk tāds bija mans ceļojums. Ja godīgi tad visu to piedzīvoto, visus jaukos notikumus un vārdus nevar te tā uzrakstīt, bet šeit vismaz ir īsumā par mani... par mums!
Ar to jau viss nemaz nebeidzās, Oskars turpināja mani mocīt! Sestdien no rīta ieradāmies Rīgā un pa taisno uz Ķekavu nolikt mantas, paēst, padzert (ar to arī bija problēmas, jo abas divas minerālūdens pudeles tika ļoti ātri izdzertas) un pagulēt, atpūsties no notikušā. Viņš protams pagulēja un bija gatavs atkal doties izklaidēs, tā nu mēs ap astoņiem vakarā sēdāmies mikroautobusā un devāmies staigāties pa Vecrīgas šaurajām un neapskatītajām ieliņām. Tik tiešām bija tādas ielas un vietas, kuras redzēju pirmo reizi.
Tā lūk! Ar šo tad arī es tagad beigšu. Iespējams, ka iegriezīšos šeit arī rīt, bet tikai tad, ja rīt nesnigs un nebūs briesmīga vētra, putenis.
:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru