ko darīt?

Prakse patīk. Prakses darbs nav vēl iesākts, pat nezinu ar ko iesākt. Nekur nav atrodama informācija par uzņēmumu un prasīt arī negribās. Vēl arī nezinu kā prakses darbs tiek rakstīts (cūcība).
Laiks patīk. Ja tagad Rīgā ir jau +40 grādi, tad kas sagaidāms jūlija vidū!? Nedaudz bail pat iedomāties. Tomēr siltums, puķu smarža un putnu čivināšana aiz loga uzlabo katru dienu.
Ķekava patīk. Ja godīgi tad pagaidām man ir prieks par to, ka nedzīvoju tieši Rīgā. Ķekavā nav tik daudz cilvēku, var izbaudīt mieru un klusumu brīvdienās un var sēdēt uz balkona un sauļoties.
Aukstā zupa garšo. Neko citu kā auksto zupu nevaru ieēst. Karstā dienā ēst kaut ko karstu un treknu!? NEVARU. Varu tikai augļus un dārzeņus, saldējumu un jogurtu. Bet tā ar mani ir katru vasaru.

Telefons nav. Jau veselu mēnesi esmu bez telefona. Jūtos kā bez rokām, bet sāku nedaudz jau pie tā pierast. Pie jauna telefona netikšu, bet drīzumā ceru tikt pie jaunas telefona baterijas, jo tā ir pie vainas kāpēc man nav telefona. Vienu dienu baterija sadomāja uzpūsties un neļauj vairs telefonam ieslēgties.
Kuldīgai nav laika. Nedaudz žēl, ka nav iespējas un laika aizbraukt uz Kuldīgu. Nav būts jau veselu mēnesi un iespējams, ka vēl tik pat ilgi arī netikšu. Tomēr domas un vēlme doties tur no manis nepazūd. Ceru, ka neviens uz mani par to nav dusmīgs. :)
Ģimene kaitina. Nepatīk, ja vecāki mani iepin pa vidu svarīgām lietām, kad vienmēr ir jāizvēlas viens kura pusē tu esi. Gribu labāk sēdēt malā un nelikties ne zinis, nevis izvēlēties vienu un pēc tam uzklausīt pārmetumus no otra.
Spānija nepatīk. Spānija ir atņēmusi manu mīļumu jau uz veselu mēnesi. Nebiju domājusi, ka tik ļoti kāds var pietrūkt. Attālus attiecībām nekad nenāk par labu.

Bailes un uztraukums. Nevaru saņemties aiznest savu CV. Darbs ir vajadzīgs ļoti, jo vecāki jau sāk pukstēt. Un nauda ļoti vajadzīga arī, lai vasarā tiktu uz pilsētas svētkiem un vēl citiem pasākumiem. Kā arī nebūtu slikti kaut ko iekrāt priekš jaunā mācību gada.
Tomēr neesmu tas cilvēks kurš var tā mierīgi aiziet un pateikt: "Labdien, mani sauc Kristiāna un es vēlos pie jums strādāt. Man nav nekādas krievu valodas zināšanas."
Viss būtu pavisam vienkāršāk, ja Rīgā tik ļoti neprasītu krievu valodu. Neciešu.

Paldies, ka uzklausīji! Jau sen nebiju izteikusi un izpukstējusi visu savu nepatiku. Bija pienācis tas laiks. :D