2013 - 2014

Iegriežos šeit tik reti, ka sāku jau par šo vietu aizmirst. Kopš pēdējā ieraksta ir noticis ļoti daudz, kas būtu rakstīšanas vērts, bet es centīšos to visu saīsināt.
Šajā bloga ierakstā būs par
1. Ciemiņiem no UK;
2. Ziemassvētkiem;
3. Jauno gadu;
4. Kuldīgu un Rīgu;
5. Skolu, sesiju.

Ciemiņi no UK

Uz Ziemassvētku brīvdienām ciemos bija atbraukusi mana māsa Džeina kopā ar savu draugu (Jamie). Viņi ieradās 23. decembrī, pirmdienā. Tā bija jautrākā pirmdiena kāda vien ir bijusi ziemā. Nekas nebija ieplānots, jo neviens pirms Ziemassvētkiem neko negribēja darīt, nebija vēl sasaiņotas visas dāvanas tāpēc nolēmām aizbraukt līdz veikalam (Rīga Plaza) un iegādāties dāvanu papīrus un citas lietas, kas bija piemirstas. Dāvanu papīru vietā mēs visu vakaru pavadījām spēlējot biljardu. Smējāmies par jokiem un priecājāmies. Tā bija tikai pirmā diena. 

Par Ziemassvētkiem nestāstīšu, jo tas ir otrais punkts, bet turpināšu ar 25. decembri. 

Tā bija trešdiena, nolēmām doties ārā un aizbraucām uz Ziemassvētku tirdziņu. Tā īsti neko neiegādājāmies, jo aukstuma dēļ burtiski izskrējām cauri visam tirdziņam. Tomēr, paspējām panašķoties un safotogrāfēties. Sāka jau palikt tušs, jo ārā izgājām diezgan vēlu. Tad māsa atcerējās par netālo tējas namiņu, kurā agrāk mēs devāmies divatā, kad viņa bija atbraukusi ciemos. Tā nu visi strīdējās par to, kur tieši atrodas šis namiņš, bet kamēr visi strīdējās mēs jau bijām nonākuši pie namiņa. Bija ļoti daudz cilvēku, viss namiņš bija pilns, bet tomēr atradām vietu arī mums. Tur bija ļoti mājīgi, silti un patīkami, negribējās vairs doties ārā, bet tad puiši paziņoja, ka grib ēst, tad radās doma par to, ka varētu doties uz "LIDO". Tā arī izdarījām, izdzērām tēju un braucām uz "LIDO". 

Saku godīgi, nekad nebiju domājusi, ka vienu dienu pēc Ziemassvētkiem tur būs tik daudz cilvēku. Bija pilns. Dabūjām vispirms atrast galdiņu un tad pa grupām doties pēc ēdieniem. Tad kārtīgi paēduši puiši nolēma, ka grib slidot. Tad nu devāmies stāvēt rindā uz slidotavu. Cilvēku bija daudz, ledus bija briesmīgs, bet tas jau nevienu neapturēja no slidošanas. Pēc slidošanas gan devāmies mājās priecīgi un noguruši. 

 26. decembris bija ģimenes diena. Visa diena pagāja izpriecās vien. 2 stunas spēlējām boulingu un pēc tām
divām stundām pat gribējām vēl spēlēt, jo gāja patiešām jautri. Es biju pie viena celiņa ar Oskaru, mammu un tēti, bet otrajā celiņā bija abi brāļi, māsa un viņas draugs.
Pēc boulinga nolēmām vēl divas stundas uzspēlēt biljardu. Es ar savu tēti visus likām iekšā un visi par to brīnijās. Tēva - meitas komanda bija neuzveicama.
Bet ar biljardu viss vēl nebeidzās, jo mājās bija zolītes mačš, kurš turpinājās līdz 5:00 no rīta.

27. decembri gribējām tādu mierīgu. Aizsūtījām puišus uz veikalu, lai sapērk visu nepieciešamo pusdienām,

tikmēr māsas varēja parunāties. Kad puiši atgriezās, tad mēs pagatavojām pusdienas. Pusdienu gatavošanas laikā no dziļākā skapja plaukta tika izvilkti krājumi un tā mēs sākām priecāties kopā ar Jāgerīti. Dziedājām (gaudojām), dejojām, Oskars filmēja, dzērām un pie reizes arī gatavojām ēst. Uz pusdienām ciemos ieradās arī māsīca. Tā viss vakars pagāja spēlējot UNO. Līdz brīdim kad visi sāka taisīties, ģērbties un pucēties, jo plānā bija doties uz Vecrīgu. Bijām tik lēni, ka knapi paspējām uz pēdējo transportu un tad jau bijām Vecrīgā. Radiobārs, Rockcafe, Hesburgers un tad ar taxi aizbraucām uz vietu, kur ielaiž tikai no 25. Brālis kā jau vienmēr veiksmīgi sarunāja ar apsargiem visu ko vajadzēja un bijām iekšā. Tā bija interesantākā vieta kādā biju bijusi. Tur sajutos tik tiešām maziņa, jo uz deju grīdas pat bija cilvēki manu vecāku gados. Tomēr atmosfēra un viss pārējais bija pavisam savādāk kā vietās, kur ir pilns ar 18 gadīgiem jauniešiem, kas ir kārtīgi iedzēruši. Dzērām, dejojām, izbaudījām labi laiku un ap 5:00 vai 6:00 bijām mājās.

Tā arī beidzās mūsu brīvdienas ar māsu un viņas pauisi, jo nākamajā dienā mums bija jābrauc uz Kuldīgu, jo sesdien bija jāiet uz Annas baznīcu klausīties koncertu kopā ar Oskara ģimeni. 

Lai arī šīs pāris dienas bija sasteigtas un likās īsas, tās bija jaukākas, labākās un piedzīvojumiem pilnākās dienas kopā ar māsu.

Ziemassvētki

Ziemassvētki bija jauki, bet varēja būt jaukāki, jo šos Ziemassvētkus nepavadīju kopā ar Oskaru. Tomēr, ciemos bija atbraukusi mana vecāmamma, kura pagatavoja divu veidu saldos ēdienus. Ziemassvētku rīts bija jauks, jo man atļāva ilgāk pagulēt kā visiem citiem. Tad cēlos, paēdu brokastis un uzreiz ķēros pie salātu griešanas, piparkūku un cepumu cepšanas, dekorēšanas. Pa virtuvi saimniekojām mēs ar māsu un vēl piepalīdzēja tētis, jo viņa darbs bija izšmorēt zosi. Šogad diezgan vēlu sākām svinēt, bet tomēr svētki bija jautri. Vispirms paēdām, tad skaitījām pantiņus, dziedājām un saņēmām dāvanas, bet beigās bija loterija, kas jau ir kā tradīcija. Dāvanas bija daudz, saldumu vēl vairāk, bet vakars beidzās tikai ap kādiem 3:00 vai 4:00, jo spēlējām UNO un priecājāmies par svētkiem. 

Jaunais Gads

Jaunais Gads kā jau katru gadu bija kluss un mierīgs. Kopā ar Oskara omi izvārījās pelēkos zirņus ar speķa

mērci, izcepām pīrāgus. Vecgada diena bija tīrības diena. Tika izvākta visa Oskara istaba, izmetām visu iespējamo, visus vecos skolas piederumus, papīrus un citas nevajadzīgās lietas. Atbrīvojām vietu jaunām lietām. Tad jauki pavadījām kopā vakaru, ēdām pīrādus, padraudzējāmies ar Jāgerīti un pirātiem. Bet pašā vakarā devāmies ārā un uz salūtu. Pa ceļam satikām Miku un tā trijatā skatījāmies un priecājāmies par 2014. gada sākumu.

Kuldīga un Rīga

Sakiet ko gribat, bet es neesmu tas cilvēks, kas var pierast pie Rīgas dzīves, man nepatīk un nepatiks. Rīgu

nemaz nevar salīdzināt ar Kuldīgu. Kuldīga ir tik klusa, mierīga, mājīga un patīkama. Man tiešām ir skumji, ka vairs nedzīvoju Kuldīgā, jo tagad varu tur tikai paciemoties, palikt pie Oskara uz dažām dienām un tad ir atkal jāatgriežas Rīgā. Es neesmu tas cilvēks, kam patīk Rīgas nakts uzdzīve, man nepatīk daudzie cilvēki, trokšņi un netīrais gaiss. Tā nu tas tagad ir, pēc skolas tad redzēsim, kur es būšu un dzīvošu.

Skola, sesija

Tad nu man ir palicis vairs pēdējais semestris. Man ir palicis tikai februāris un tad man sākas divu mēnešu prakse, kuru pavadīšu Kuldīgā (Kuldīgas TIC). Nevaru sagaidīt praksi un tad pēc prakses vairs tikai viens mēnesis kvalifikācijas darbam un tad jau ir izlaidums. Ceru, ka viss izdosies, ka pabeigšu un varēšu domāt ko tad darīt ar savu dzīvi tālāk.

Vēl varu paziņot, ka beidzot aizstāvēju savu projektu un saņēmu 10. Paldies!

Tas arī īsumā ir viss. Pēc būtības tas nav viss, jo bija arī citas dienas, kuras pavadīju kopā ar Oskaru Kuldīgā, bet tas, lai paliek pie manis un par Kuldīgu vairāk pastāstīšu kādu citu reizi. 

Paldies, ka uzklausīji mani! Līdz nākamai reizei! :)